Islāms palīdz mums veidot ciešas attiecības ar Allāhu, vispirms pasakot mums, kam ticēt (6 ticības panti) un pēc tam skaidrojot, kā ieviest šo ticību mūsu dzīvē (Islāma 5 pīlāri). Musulmaņi tic sekojošajiem Ticības pantiem.

  1. Ticēt Dieva Vienotībai: Vārds, kuru Allāhs izmantoja islāmā Dieva vārdā, un kas burtiski nozīmē “Īstais”.
  2. Ticēt Eņģeļiem: Allāhs radīja eņģeļus, lai tie varētu pielūgt Viņu un pildīt Viņa pavēles. Šie eņģeļi pēc Allāha pavēles uztur un kontrolē visumu. Par eņģeļiem var saprast arī cilvēkus ar ideālām garīgām īpašībām.
  3. Ticēt Allāha Grāmatām: Musulmaņi tic, ka Allāhs caur Viņa praviešiem cilvēcei atklāja Savus likumus vairākos posmos un tāpēc musulmaņi pieņem Mozus Toru, Dāvida Psalmu un Jēzus Evaņģēliju, kā arī visu citu Allāha vēstnešu svētos rakstus kā Svētās grāmatas. Tomēr musulmaņi uzskata, ka visas šādas atklāsmes aprobežojās konkrētā laika sprīdī un nav tikušas saglabātas tādas, kā sākotnēji, bet gan pakļautas dažādiem izkropļojumiem. Visu Svēto Rakstu kulminācija meklējama Svētajā Korānā (līdzīgi, kā visas reliģijas tika pilnveidotas islāmā).
  4. Ticēt visiem Praviešiem: Allāha pravieši tiek izvēlēti no cilvēku vidus. Tie rāda vislabākos morālās un garīgās uzvedības piemērus. Viņi ved cilvēci pie Allāha, izplatot Dievišķo atklāsmi un arī iedvesmojot cilvēkus ar savu šķīstību un taisnību. Muhameds ir galvenais pravietis, un viņš pie mums atvedis Allāha gādīgo roku. Viņš nāca kā svētība cilvēcei.
  5. Ticēt Pastardienai: Viens no visakcentētākajiem ticējumiem Svētajā Korānā ir ticība Pastardienai. Islāms māca, ka, fiziski nomirstot, cilvēks nebeidz pastāvēt, drīzāk, miršana paver durvis uz augstāku dzīves formu, kas var cilvēku pietuvināt Allāham, atkarībā no viņa rīcībām šajā dzīvē. Saskaņā ar Svētajā Korāna teikto, Pastardienā Visumam pienāks gals un mirušie augšāmcelsies. Viņu rīcības tiks vērtētas, un viņi tiks attiecīgi atalgoti. Tie, kuri dzīves laikā būs darījuši labas lietas, nokļūs Debesīs, bet tie, kuri darījuši sliktu, tiks sodīti Ellē. Šī pārliecība palīdz uzņemties atbildību arī šajā dzīvē, jo beigu beigās par mums visiem spriedīs Allāhs Visuvarenais.

Ticēt Dievišķajam Dekrētam: Dievišķais dekrēts – tā ir Allāha griba. Musulmaņi uzskata, ka Dievišķais dekrēts kontrolē visu darbību iznākumu šajā Visumā. Tas attiecas kā likums uz kādu lietu, sekmējot tās augšanu un attīstību. Svētajā Korānā termins tiek skaidrots kā vispārējs Allāha likums, kas spēkā visā Visumā. Dievišķā dekrēta robežās cilvēkam tiek dota brīva griba.