Svētais Korāns ir mutvārdu atklāsmju apkopojums, kuras divdesmit trīs gadu laikā sniegtas Svētajam Pravietim Muhamedam. Svētais Korāns ir musulmaņu Svētā Grāmata vai Raksti. Tā viņiem nosaka likumus un priekšrakstus, kodeksus viņu sociālajai un morālajai uzvedībai un ietver visaptverošu reliģisku filozofiju. Korāns ir arābu valodā.
Korānu pazīst ne tikai pēc oficiālā nosaukuma, bet arī pēc: al Kitab (Grāmata); al Furqan (Diskriminācija): al Dhikr (Ekspozīcija); al Bayan (Paskaidrojums); al Burhan (Patiesība); al Tanzil (Atklāsme);
Sūras un vārsmas
Svētais Korāns sadalīts 114 sūrās jeb nodaļās, un katrā nodaļā ir atsevišķas ājas jeb vārsmas. Svētajā Korānā kopumā ir 6348 vārsmas. Sūras ir dažāda garuma, dažas sastāv no dažām rindiņām, bet citas — ir vairākas lappuses garas. Al-Baqarah sūra (2. nodaļa “Govs”) ir pati garākā nodaļa, tajā ietilpst 287 vārsmas, bet Al-Kauthar sūra (108. nodaļa “Pārpilnība”) ir īsākā, tajā ar tikai četras vārsmas, ieskaitot tasmiju.
Svētā Korāna teksts pēdējo 1400 gadu laikā ir palicis nemainīgs. Visi miljoni Korāna eksemplāru, kas mūsdienās cirkulē pasaulē, ir pilnībā identiski. Un tas nav dīvaini, jo Dievs pats Svētajā Korānā saka, ka viņš sargās šo grāmatu:
“Ir skaidrs, ka tie esam Mēs, kuri atklājuši Ekspozīciju un tie noteikti esam Mēs, kas būsim tā aizbildņi” (15:10)