Islāmā Dieva jēdziens atšķiras no tā citās ticībās, jo Islāms ir stingri monoteistiska reliģija, kas pielūdz Vienīgo Dievu. Islāms pauž savu vienotību vienkāršā un nepārprotamā veidā.
Saskaņā ar islāma mācībām, Dievs nav piedzimis ne no viena un arī nevienu nav dzemdējis, un Dieva Vienotībā nav pieļaujams kompromiss – ne pielūgsmē, ne ticībā. Viņu sauc par Dzīvo Dievu, kas mīl Viņa radības un ieklausās viņu lūgumos. Viņa īpašības ir mūžīgas. Tāpēc viņš sazinās ar cilvēci tāpat kā agrāk un nav arī aizliedzis tiešā veidā sazināties ar Viņu. Tādēļ musulmaņi var uzturēt tiešas attiecības ar savu Kungu, un tāpēc jebkādi starpnieki starp cilvēku un Dievu ir aizliegti.
Islāmā pastāv uzskats, ka nav pretrunu starp Dieva vārdiem un Viņa darbiem. Tādējādi tas atbrīvo mūs no labi pazīstamās sāncensības starp zinātni un reliģiju, un neprasa, lai cilvēks ticētu kaut kam, kas pārsniedz dabas likumus, kurus Viņš noteicis. Islāms piedāvā daudz lielāku izpratni par dažādajām Dieva īpašībām un cilvēka un sava Kunga attiecībām, nekā jebkura cita ticība, reliģija.