Islāma daudzpusīgums ir vērojams sešos ticības pantos. Pirmajā ticības pantā minēts, ka Allāhs ir Visuma radītājs un Viņš nav tikai vienas konfesijas Dievs. Viņš ir radījis pilnībā visu un, saskaņā ar savu īpašību “Visžēlīgākais”, katrai radībai uz Zemes virsas nodrošina līdzekļus un resursus, tiem tos pat nelūdzot. Saskaņā ar savu īpašību “Vislaipnākais”, viņš atalgo katru radību par tās pūlēm. Šīs īpašības sniedzas tik tālu, ka aizsniedz pat tos, kas Viņam netic. Tātad, Viņš ir Viens, Universāls Dievs, nevis kādas cilvēku grupas vai cilts Dievs.
Tas, ka musulmanis tic visiem Allāha praviešiem, ir šī universāluma pamats. Šāda pārliecība palīdz saprast citu cilvēku garīgās un reliģiozās izvēles, tā māca cienīt citu ticību dibinātājus un tādējādi māca cienīt arī visus praviešus. Nekur nav redzams neviens musulmanis, kurš degradē vai izsmej, vai kariķē pravieti Jēzu vai Mozu, vai kādu citu, miers lai pār viņiem visiem.
Tāpat, ticība visām Viņa iepriekš atklātajām grāmatām palīdz reliģiozā attīstībā. Musulmaņi tiek mudināti lasīt šos Svētos Rakstus un veidot priekšstatus un izpratni par citu cilvēku garīgajām izvēlēm.
Vēl viens universāls reliģijas aspekts ir atbildības uzņemšanās šajā pasaulē un viņsaulē. Nav tāda jēdziens kā grēku izpirkšana. Mēs uzņemamies savu rīcību seku nastu.
Islāms ir vienīgā reliģija, kas pilnībā noraida uzskatu, ka patiesība ir jebkuras ticības, rases vai cilvēku atslēga; tā vietā tā apgalvo, ka Dievišķās norādes ir noturējušas cilvēci pie dzīvības visos laikmetos. Korāns mums atklāj, ka nav nekādu rasu, ne cilvēku, kuri nav bijuši aplaimoti ar Dievišķo svētību, un nav nekādas Zemes daļas, ne cilvēku grupas, kas nav pieredzējuši kādu Dieva pravieti vai Vēstnesi.