Ahmadiju musulmaņu kopienas dibinātājs Hazrats Mirza Gulāms Ahmads (1835-1908) savā grāmatā ”Islāma mācību filozofija” ir minējis astoņus veidos, kā piepildīt šo mērķi.
- Apzināties Dievu Visvareno un ticēt Patiesajam Dievam. Dabiski, ka, ja kāds vēlas nodibināt jēgpilnas attiecības ar citiem, pirmais solis ir apzināties, kas tie citi ir. Garīgajā pasaulē ir jāapzinās, kas ir Dievs. Pasaulīgiem priekšmetiem islāmā nav statusa.
- Būt informētam par Dieva Visvarenā ideālo skaistumu.
- Apzināties Viņa labvēlību. Tā kā Viņš reiz izveidojis Visumu, protams, jāatzīst viņa labvēlīgās spējas.
- Pastāvīgi lūgt pēc palīdzības un norādījumiem, ejot dzīves ceļu. Viņš ir dzīvs Dievs, kas dzird mūsu lūgumus un atbild tā, kā to varam saprast un šo informāciju izmanto, lai pieņemtu lēmumus.
- Darīt lietas Viņa labā – vēl viena metode, kā nodibināt attiecības ar Viņu. Tas nozīmē – izmantot visas Viņa dotās iespējas, lai palīdzētu Viņa radītajai pasaulei.
- Būt nelokāmam, veidojot šīs attiecības. Daudzi cilvēki ātri padodas, ja lietu ritējums nav tāds, kādu tie sagaida. Ir jāsaprot, ka tikai Dievs zina, kas mums visvairāk vajadzīgs. Ja lietas nenotiek tā, kā esam prasījuši, nedrīkstam kļūt neapmierināti. Mūsu raksturam jāpaliek noteiktam cauri visiem pārbaudījumiem un ciešanām, gan likstās, gan labklājībā.
- Saskarsme ar taisnīgumiem cilvēkiem ir vēl viens veids, kā nodibināt jēgpilnas attiecības ar Dievu. No tādiem cilvēkiem, kuriem ir bijusi pieredze ar Dievu, iespējams mācīties vairāk.
Kad cilvēks turpina savus centienus nodibināt jēgpilnas attiecības ar Dievu, tie tiek atalgoti ar patiesiem sapņiem, vīzijām un atklāsmēm. Tas pierāda to, ka Dievs ir īsts un atbild uz mūsu lūgumiem daudzējādos saprotamos veidos. Tas ir galvenais jēgpilnās attiecībās.