Islāms ir visstraujāk augošā reliģija pasaulē. Vārds “Islāms” burtiski nozīmē “Miers un padošanās Allāha Radītāja gribai”.
To dibināja Pravietis Muhameds pirms vairāk nekā 1400 gadiem Arābijā. Pravietis Muhameds saņēma atklāsmi no Allāha, kurā Allāhs viņam pastāstīja, ka islāms ir pēdējā un vispilnīgākā reliģija priekš cilvēces. Islāma sekotājus dēvē par musulmaņiem.
Islāma svētā grāmata ir Svētais Korāns, kuru Allāhs atklāja Pravietim Muhamedam. Tas lasītājam sniedz pilnīgas norādes,. Tā mācības ir saskaņā ar cilvēka dabu. Islāms ir reliģija, kas atklāta cilvēcei uz mūžīgiem laikiem.
Islāma dibinātājs
Pravietis Muhameds (570. – 632. g. m.ē.) ir dzimis Mekā, Arābijā. Viņš bija pazīstams ar savu godīgumu un pietāti. Viņā bija arī spēcīga mīlestība pret Allāhu un cilvēci.
Viņš apprecējās 25 gadu vecumā. Pēc piecpadsmit gadiem viņš saņēma savu pirmo korānisko atklājumu no Allāha, meditēdams alā, ko sauc par Hiru, netālu no Mekas. Tas iezīmēja Muhameda kā Allāha apustuļa misijas sākumu. Viņa galvenais vēstījums bija par Allāha vienotību, un viņš to turpināja uzsvērt visu mūžu.
Uzticīgs savam raksturam, Pravietis Muhameds praktizēja to, ko sludināja, un bija kā dzīvs piemērs visam, ko islāms māca. Viņa pazemība, patiesums, iecietība, apņēmība, drosme, laipnība un viedums joprojām ir priekšzīmīgi.
Islāma Svētā grāmata
Svētais Korāns ir islāma Svētā grāmata. Tas sastāv no Allāha vārdiem, kuri 23 gadu laikā tika atklāti Pravietim Muhamedam. Tas ir sadalīts 30 daļās, un tam ir 114 nodaļas.
Tajā ir sastopams plašs klāsts ar mācībām, un tas ir visaptverošs rīcības kodekss cilvēcei. Tajā ir arī vairāki pareģojumi, no kuriem daudzi ir piepildījušies un daudzi vēl ir jāizpilda.
Svētais Korāns ir rakstīts arābu valodā – šajā valodā tas arī ticis atklāts pravietim Muhamedam. Vārds “Korāns” nozīmē kaut ko tādu, kas tiek atkārtots atkal un atkal, – un patiesi – musulmaņi savā dzīvē Svēto Korānu atkārto, deklamē vairākas reizes. Ir arī daudzi musulmaņi, kas ir arī iegaumējuši visu Korānu no galvas. Neskatoties uz to, ka Korāna teksts ir vairāk nekā 1400 gadus vecs, tajā teiktais ir palicis pilnībā neskarts un nemainīts, kā to Korānā apsolījis Pats Allāhs. Svētā Korāna tulkojums tagad pieejams arī vairāk nekā 70 valodās, tai skaitā angļu un latviešu.
Islāma mācības
Allāhs pasaulei reliģiju mācīja pakāpeniski, sūtot pie mums savus praviešus dažādos laikos un pie dažādām tautām. Šī reliģiskā Allāha vadība tika pabeigta un pilnveidota caur islāmu. Galvenās islāma mācības tiek dēvētas par islāma pieciem pīlāriem.
Islāma pieci pīlāri
Šahāda
Tas ir apliecinājums ticībai Allāha vienotībā un tam, ka pravietis Muhameds ir Allāha vēstnesis.
Apliecinājuma faktiskā nozīme ir: “Es liecinu, ka vienīgais, kas ir pielūgsmes vērts, ir Allāhs un es liecinu, ka Muhameds ir Allāha Vēstnesis” (“Allāhs” nozīmē kāds, kuram nav nekādi trūkumi un kuram piemīt visa veida labas īpašības).
Salāhs
Musulmaņiem ir jālūdzas piecas reizes dienā, lai attīstītu un gūtu labumu no personiskām attiecībām ar Allāhu.
Saums (Gavēnis)
Musulmaņiem ir jāgavē svētā mēneša Ramadāna laikā. Gavējot, musulmaņi nedrīkst ēst vai dzert laikā no rītausmas līdz krēslai.
Daži cilvēki ir atbrīvoti no gavēšanas, tostarp slimie, grūtnieces vai mātes, kas baro bērnu ar krūti, mazi bērni un ceļotāji. Ramadāna laikā musulmaņi īpaši atceras Allāhu un meklē Viņa piedošanu.
Zakā (Labdarība)
Musulmaņiem ir jādod noteikta daļa savas bagātības trūcīgajiem un nabagajiem. Pamatlikme parasti ir 2,5% no gada ietaupījumiem.
Hadžs
Musulmaņiem jāveic svētceļojums uz Meku vismaz reizi mūžā, ja tas iespējams. Svētceļojums jāveic Hadža, islāma kalendāra divpadsmitā lunārā mēneša, laikā.
Musulmaņi tic arī visiem Allāha praviešiem, Viņa eņģeļiem, Viņa svētajām grāmatām, dzīvei pēc nāves, pastardienai un Allāha dievišķajam dekrētam. Islāms arī uzsver, ka vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi Allāha priekšā un tikai taisnīga rīcība paceļ vienu cilvēku augstāk par citu.
Islāms uzsver cilvēcības un individuālās brīvības ievērošanas nozīmi. Tas arī atgādina cilvēkiem par viņu pamattiesību brīvi izvēlēties reliģiju. Korānā ir skaidri teikts, ka reliģijā nav piespiešanas (Svētais Korāns 2. nod. V.257).
Izglītība islāmā ir tik svarīga, ka musulmaņu vīrieši un sievietes tiek mudināti meklēt zināšanas, kur vien tās var atrast.