Musulmaņiem nav noteikts dreskods. Tas ir vienkārši tāpēc, jo visā pasaulē ir vairāk nekā miljards musulmaņu, kas dzīvo dažādos klimatos. Islāms uzsver fiziskā ķermeņa un garīguma saistību. Kopumā islāms prasa, lai gan vīrieši, gan sievietes ģērbtos pieticīgi, nosedzot rokas un kājas. Apģērbiem jābūt brīviem, un ķermeņa izliekumiem nevajadzētu būt pamanāmiem, it īpaši publikā. Arī musulmaņu vīriešiem ir jābūt pieticīgi ģērbtiem un jāsedz ķermenis, tomēr oficiālo lūgšanu laikā ir ieteicams nosegt matus. Ņemot vērā sieviešu un vīriešu lomu ģimenēs un lielo uzsvaru uz šķīstību, islāms vairāk uzsver sieviešu ģērbšanās ieteikumus. Svētajā Korānā sievietēm ir norādīts valkāt virsdrēbes un pār krūtīm novilkt galvassegu. Tajā arī ieteikts aizsegt seju. Musulmaņu tradicionālais apģērbs ir atkarīgs no ģimenes izcelsmes. Tāpēc nav noteikta viena veida apģērba, kas būtu obligāts visām musulmaņu sievietēm. Dažādās valstīs ir atšķirīga plīvura forma. Piemēram, pakistānietes valkā garu mēteli ar galvassegu, kas var aizsegt seju, tā dēvēto “burku”. Sievietes Vidējos Austrumos galvassegu nēsā virs garām kleitām.
Ahmadi musulmaņu sievietēm Ahmadija kustības augstākais vadītājs ir noteicis, ka “minimālā islāma parda” nozīmē valkāt brīvi krītošu virsdrēbi un galvassegu. Seja var būt nesegta, bet bez grima. Tiek uzsvērts, ka islāma “parda” nav tikai sejas vai galvas aizsegšana, tā ir daļa no kopējās šķīstības un taisnīguma ievērošanas. Piemēram, vīriešu un sieviešu segregācija arī ir daļa no šīs “parda” sistēmas.