Islāma svētki un ceremonijas ir arī īpaši veidi, kā pagodināt Allāhu un dalīties priekā, kas izriet no svētības būt par ‘labākajiem cilvēkiem’, kuri ir vadīti uz patieso ticību. Ramadāns ir mēnesis, kurā musulmaņiem jāgavē no saullēkta līdz saulrietam. Tas ir paredzēts, lai izjustu un saprastu nabadzības grūtības, kā arī iemācītos pacietības tikumu un izvairītos no ļauniem darbiem.
Svētā Ramadāna mēneša noslēgumu iezīmē svētki “Īd ul Fitr”. Šī priecīgā diena tiek svinēta, lai pateiktos par Ramadāna svētībām. Musulmaņi no rīta pulcējas uz kopīgu Īd lūgšanu, bet dienas turpinājumā apmainās ar apsveikumiem un dāvanām ar ģimeni un draugiem. Viņi velk jaunas drēbes, gatavo gardus ēdienus un aicina draugus un kaimiņus svinēt kopā. Gavēšana Ramadāna laikā rosina līdzjūtību pret izsalkušajiem un trūcīgajiem un mudina musulmaņus dāsni ziedot nabadzīgajiem.
Vēl vieni svētki, kas tiek saukti par “Īd ul Adha” (Upurēšanas svētki), notiek aptuveni desmit nedēļas pēc Īd ul Fitr un iezīmē Hadža (svētceļojuma uz Meku) noslēgumu. Tie ir Upurēšanas svētki, kas atgādina laiku, kad pravietis Ābrāhāms (lai miers ir ar viņu) bija gatavs Allāha dēļ upurēt savu dēlu Ismaēlu (lai miers ir ar viņu). Ābrāhāma paklausības dēļ Allāhs nepieļāva Ismaēla upurēšanu, un tā vietā tika upurēts dzīvnieks. Musulmaņi visā pasaulē svin šo [viņu] paklausību Allāham. Šajos svētkos tie, kuri to var atļauties, upurē dzīvnieku un dala tā gaļu ģimenēm, kaimiņiem un nabadzīgajiem.