Hazrat Mirza Ghulam Ahmad (1835 - 1908) Dievišķos norādījumos apgalvoja, ka viņš ir tas reformators, kuram pēdējās dienās tika solīts izpildīt pareģojumus, kas attiecas uz apsolīto Mesiju un Imāmu Al Mahdi (t. i., vadīta vadītāja pareģojumu islāmā). Tāpēc viņa priekštece piepildīja pareģojumus, kas bija saistīti ar Svētā islāma pravieša otro garīgo nākšanu (lai nāk Allāha miers un svētība), kā arī Jēzus, Krišnas, Budas (miers viņiem visiem) un citu Allāha praviešu otro nākšanu.

Saturs:

Kāpēc pasaulē ir vajadzīgs Reformētājs?

Visā vēsturē Allāhs (arābs Vienam Dievam) ir virzījis cilvēci cauri Viņa praviešiem. Daži pravieši atveda jaunus atklātus likumus un mācības, kamēr citi pravieši bija tie, kas sekoja un atdzīvināja agrākās mācības, likvidējot pārpratumus un kļūdas, kas bija radušās laika gaitā.

Islāms uzskata, ka tā ir pēdējā un pilnīgākā reliģija cilvēcei, un Svētais Korāns ir pēdējais dievišķais skripts. Tomēr tas nenozīmē, ka arī cilvēce būtu sasniegusi pilnības stadiju, pēc kuras nebūtu vajadzīgi nekādi reformatori.

Tāpat kā citu reliģiju sekotāji, arī islāma sekotāji atkāpās no dievišķā vēstījuma. Tāpēc bija tikai loģiski, ka Allāham būtu
jāsūta pravietis arī šajā vecumā, lai virzītu cilvēci atpakaļ pie patiesām islāma mācībām.

Atjaunojot islāma mācības, nevis pievienojot tām, pravietis būtu pakļauts Pravietim Muhamedam (lai nāk Allāha miers un svētība), islāma pravietim.

Reformatori tikai musulmaņiem?

Pareģojumi saistībā ar šāda reformatora ienākšanu islāmā nav unikāli. Arī citas dievišķās reliģijas ir pareģojušas šādu reformatoru parādīšanos pēdējās dienās. Tomēr daudzi reformatori radītu apjukumu. Patiesam mieram, lai gūtu virsroku, ir jānozīmē, ka visi šādi pareģojumi atsaucās uz viena reformatora
ienākšanu, kurš apvienotu cilvēci ar vienu vienīgu miera vēsti.

Šī miera atjaunošanās notiks ar islāma atdzimšanu, jo tās mācības ir mūžīgas, Tās unikāli aptver visu iepriekšējo reliģiju patiesību. Tāpēc, lai gan reformators noteikti būtu tas, kuru sagaida musulmaņi, viņš būtu arī reformators, ko sagaida arī citu dievišķo reliģiju sekotāji.

Hazrat Mirza Ghulam Ahmad (1835 – 1908) Dievišķos norādījumos apgalvoja, ka viņš ir tas reformators, kuram pēdējās dienās tika solīts izpildīt pareģojumus, kas attiecas uz apsolīto Mesiju un Imāmu Al Mahdi (t. i., vadīta vadītāja pareģojumu islāmā). Tāpēc viņa priekštece piepildīja pareģojumus, kas bija saistīti ar Svētā islāma pravieša otro garīgo nākšanu (lai nāk Allāha miers un svētība), kā arī Jēzus, Krišnas, Budas (miers viņiem visiem) un citu Allāha praviešu otro nākšanu.

Viņa dzīve

Apsolītais Mesija (miers viņam) ir dzimusi dižciltīgā ģimenē Kadiānā, Indijā.

Jau no agras bērnības viņam bija dedzīga interese par reliģiju. Viņš bija pazīstams arī ar savu godīgumu, līdzjūtību un apņēmību. Laikam ritot, viņa zināšanas un izpratne par reliģiju un tās pielietošanu sabiedrībai kļuva dziļāka.

Būdams musulmanis, viņš stingri ticēja, ka visas reliģijas ir patiesas viņu avotos, un vienmēr centās saglabāt cieņu pret visām reliģijām un to praviešiem.

Allāhs galu galā svētīja viņa pamatīgo reliģijas aizstāvēšanu, un viņš 1882. gadā saņēma atklāsmi par Allāha iecelšanu amatā. Viņš turpināja saņemt atklāsmes svētību visu atlikušo mūžu, un 1889. gadā, Dievišķā vadībā, viņš nodibināja Ahmadiešu musulmaņu kopienu. Viņš arī apgalvoja, ka ir promaskaviskais
Mesija, kam gaida visu reliģiju sekotāji (un Imāms Al-Mahdi islāmā). Kopš tā sākuma sabiedrība visā pasaulē popularizē miermīlīgu islāma vēsti.

Viņa darbi

Apsolītā bija Mesija cienījams autors vairāk (miers rakstnieks, viņam) un nekā astoņdesmit grāmatām par dažādiem reliģiskiem jautājumiem. Ar loģikas palīdzību, kas piemeklē mūsdienu prātu, viņš sniedza vispusīgu skaidrojumu par reliģiskajām mācībām un garīgajām patiesībām, un viņa rakstos par islāmu
un tā atbilstību pašreizējam vecumam viņš guva plašu atzinību.

Viņa zinātniskie darbi ietver “Islāma skolotāju filozofiju”, apspriežot cilvēka fizisko, morālo un garīgo stāvokli un
dzīvi pēc nāves, un “Jēzu” Indijā, kas ir aizraujošs traktējums, kas atklāj ievērojamus pierādījumus par Jēzus ceļojumu uz Indiju, un tas ir vēsturisks ziņojums, ko kopš tā laika apstiprina sekojoši pierādījumi un neatkarīga izpēte.

Būdams islāma svētā pravieša (lai nāk Allāha miers un svētība) sekotājs un padotais, Mesija bija miera vēstnesis. Viņš centās atdzīvināt miermīlīgo islāma filozofiju visos ticības aspektos. Piemēram, viņš uzsvēra, ka islāms noraida vardarbību, mudina mācīties un mudina sevi uzlabot. Viņa darbi radīja pamatu pasaules mieram, un viņš uzsvēra nepieciešamību atdzīvināt cilvēces

„ES RUNĀŠU PAR TO,
LAI IZSKAITĻOTU ZEMES VALDNIEKUS“

Šis dievišķais solījums tika atmaskots Apsolītajai Mesijai (miers viņam), kas pārliecināja viņu par misijas panākumiem. Tas ir izpildīts daudzējādā ziņā – sabiedrība tagad ir izveidota visā pasaulē un caur savu globālo satelīttelevīzijas kanālu MTA International (uz Sky 787) tā pauž miermīlīgu islāma vēstījumu. Tā ir arī tulkojusi Svēto Korānu 67 valodās, lai dotu iespēju cilvēkiem gūt labumu no tās mācīšanas.

Viņa panākumi

Savos neskaitāmajos pareģojumos Apsolītais Mesija (miers viņam) arī bija sacēlusi par viņa kopienas fenomenālo izplešanos. No 1889. gada līdz viņa demisijas brīdim 1908. gadā desmitiem tūkstošu cilvēku viņu pieņēma. Šī plašuma svētība ir turpinājusies cauri viņa Halifām (garīgajiem pēctečiem).

Pašlaik saskaņā ar piekto pēcteci kopiena ir patiesi globāla kopiena ar desmitiem miljonu dalībnieku vairāk nekā 210 valstīs.

“Es esmu atnācis iesēt sēklas, ko iesēja mana roka. Tagad tā izaugs un plauks, un neviens nespēs apturēt tās izaugsmi.”
(Apsolītās Mesijas pareģojums, miers pret viņu, par viņa miermīlīgo islāma atdzimšanu)

IZRAUDZĪTS APSOLĪTĀS MESIJAS SVĒTNĪCA (miers viņam)

Dieva mīlestība

“Mūsu paradīze ir mūsu Dievā. Mūsu lielākā bauda ir mūsu Dievā, jo mēs esam redzējuši Viņu un ikvienu skaistumu esam atraduši viņā”.
(Kashti Nuh 21–22. lpp., Ruhani Khazain Vol 19)

Līdzjūtība Manasam

“Es paziņoju visiem musulmaņiem, kristiešiem, hinduistiem un Arjāniem, ka man nav ienaidnieka pasaulē. Es mīlu cilvēci tā pat kā māte mīl savus bērus un vēl vairāk. Esmu ienaidnieks tikkai viltus doktrīnām, kas nogalina patiesību. Cilvēka līdzjūtība ir mans pienākums”.
(Siraje Muneer, p 28, Ruhani Khazain Vol 12)

Cieņa pret visiem mācekļiem

““… tici visu praviešu patiesībai, lai kur tie būtu parādījušies; Indijā, Persijā vai Ķīnā vai jebkurā citā valstī, kam Dievs
ir piepildījis miljonu cilvēku sirdis ar godu un dziļu cieņu ir radījis viņu reliģisko saknes.”
(Tohfa Qaisariya, 59. lpp., Ruhani Khazain Vol 12)

Laipnība un cilvēcība

“Princips, ko ievērojam, ir tāds, ka mums ir labsirdība attiecībā uz visu cilvēci. Ja kāds redz hinduistu kaimiņu mājā ugunsgrēku un neatnāk, lai palīdzētu dzēst ugunsgrēku, es patiesi paziņoju, ka viņš nepieder pie mums. Ja kāds no maniem sekotājiem, mēģina noslepkavot kristieti un necenšas viņu glābt, es patiesi paziņoju, ka viņš nepieder pie mums”.
(Siraje Muneer, p 28, Ruhani Khazain Vol 12)

Patiesība

“Parādot spītību neiznīciniet patiesību. Pieņemiet patiesību pat tad, ja saņemat to no bērna”.
(Izala-e-Auham, p 2, Ruhani Khazain Vol 3, p 550)

Reliģijas pārskats

Apsolītā Mesija (miers viņam) rakstīja un publicēja vairāk nekā astoņdesmit grāmatas urdu, arābu un persiešu valodā. 1902. gadā viņš nodibināja arī žurnālu angļu valodā ar nosaukumu The Review of Religions. Tagad tas ir viens no garākajiem tekošajiem reliģiskajiem žurnāliem angļu valodā, kas sniedz ieskatu islāmā un citās ticībās.
www.ReviewofReligions.org