“Lai uzturētu mieru sabiedrībā, nevajadzētu žēlot pūles.”
Hazrat Mirza Masroor Ahmad
Ahmadija Musulmaņu kopiena ar prieku paziņo, ka 2023. gada 17. jūnijā Pasaules Ahmadija Musulmaņu kopienas vadītājs, Piektais halifa (kalifs), Viņa Svētība Hazrat Mirza Masroor Ahmad atklāja Baitus Salaam mošeju (Miera namu) Skuntorpā, Apvienotajā Karalistē.
Pēc ierašanās Viņa Svētība oficiāli atklāja mošeju, atsedzot piemiņas plāksni un vadot klātesošos klusā lūgšanā, bet pēc tam vadīja Zuhr un Asr lūgšanas jaunajā mošejā.
Neilgi pēc tam, lai atzīmētu mošejas atklāšanu, mošejas telpās notika īpaša pieņemšana, kurā piedalījās vairāk nekā 60 augstas amatpersonas un viesi.
Pasākuma galvenais notikums bija Hazrat Mirza Masroor Ahmad uzruna, kurā viņš uzsvēra Islāma mācību par mieru un paziņoja, ka mošeja atspoguļos Islāma “mīlestības, miera un brālības garu”.
Viņa Svētība atzinīgi novērtēja vietējās kopienas un varas iestāžu atklātību, kas atļāva Ahmadijas Musulmaņu kopienai uzcelt mošeju un piedalījās šajā pasākumā.
Viņa Svētība teica, ka sabiedrībā Islāms bieži tiek attēlots kā ekstrēmisma reliģija, lai gan tas nevarētu būt tālāk no realitātes.
Hazrat Mirza Masroor Ahmad, tieši atsaucoties uz šādām bailēm, teica:
“Daži no jums (vietējās kopienas locekļi), iespējams, pat baidās, ka šīs mošejas atklāšana novedīs pie jaunas nodaļas rakstīšanas ekstrēmisma vēsturē jūsu vietējā kopienā. Šajā sakarā esiet droši, ka nekas nevar būt tālāk no patiesības. Islāma mācība ir pilnīgi pretēja jebkāda veida ekstrēmismam vai terorismam. Islāms noraida visus vardarbības veidus un māca mieru un harmoniju, kā arī vēlas, lai visu ticību un reliģiju cilvēki dzīvotu draudzīgi kopā savstarpējas iecietības un līdzjūtības garā. Tas aicina sabiedrības locekļus apvienoties kā dzīvām būtnēm, neatkarīgi no viņu atšķirībām, kopīgam mērķim – miera un drošības nodrošināšanai visai cilvēcei.”
Runājot par to, kā mošeja kalpos, lai izceltu Islāma skaistos principus, Hazrat Mirza Masroor Ahmad teica:
“Runājot par mošeju mērķiem, reiz Ahmadijas Musulmaņu kopienas dibinātājs (lai miers ir ar viņu) paziņoja, ka, ja kāds cilvēks vēlas veicināt izpratni par Islāmu kādā pilsētā vai vietā, viņam šajā vietā jāuzceļ mošeja. Ar to viņš domāja, ka, uzbūvējot mošeju, ne musulmaņi dabiski ieraudzīs Islāma mācības un redzēs, kā tas veicina mīlestības, miera un brālības garu starp visiem cilvēkiem. Viņi paši savām acīm redzēs, ka musulmaņu pienākums ir pildīt Visvarenā Allāha tiesības, bet Islāma mācība prasa arī pildīt cilvēces tiesības un censties panākt vislabāko visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu ticības un pārliecības.”
Viņa Svētība turpināja pierādīt no Islāma Svētajiem Rakstiem, ka ekstrēmistu radītais Islāma tēls ir pilnīgā pretrunā ar tā patieso mācību, un pieminēja, ka mošeju būvniecības mērķis ir veicināt mieru.
Hazrat Mirza Masroor Ahmad teica:
“Visur, kur musulmaņi būvē mošejas, tās tiek celtas, lai līdzinātos un garīgi atspoguļotu pirmā Dieva nama – Svētās Kaa’bah Mekā, kas ir vissvētākā vieta Islāmā… Attiecībā uz Kaa’bah, Svētā Korāna 3. nodaļas 98. pantā teikts, ka ikviens, kas ienāk Svētajā Dieva namā, “ieiet mierā” – tas nozīmē, ka īsts musulmanis, ienākot mošejā, pats ieiet miera stāvoklī un ir miera un drošības galvotājs arī citiem.”
Lai vēl vairāk uzsvērtu Islāma mācību, kas noliedz jebkāda veida ekstrēmismu, Viņa Svētība citēja Svētā Korāna 25. nodaļas 64. pantu, kurā teikts:
“Un patiesie Žēlīgā Dieva kalpi ir tie, kas pazemīgi staigā pa zemi, un, kad nezinošie viņus uzrunā, viņi no tiem izvairās, laipni sacīdami: ‘Miers!'”
Skaidrojot šo pantu, Hazrat Mirza Masroor Ahmad teica:
“Musulmaņiem tiek mācīts, ka nedrīkst taupīt pūles, lai uzturētu mieru sabiedrībā, un Korāns māca musulmaņiem aiziet prom, ja tiek izteikti spēcīgi izaicinājumi, un piedāvāt “Salam” – tas ir, sveicienus ar “mieru” – nezinošiem un aizskarošiem cilvēkiem, kuri runā rupji vai meklē konfrontāciju. Būtībā Islāms pavēl musulmaņiem vienmēr izrādīt vislielāko savaldību un māca, ka patiess rakstura spēks ir nevis atbildēt uz naidīgiem izteikumiem vai aizskarošu retoriku līdzīgi, bet gan izrādīt pacietību un uzturēt mieru sabiedrībā”.
Viņa Svētība pieminēja, ka, lai gan pirmie musulmaņi piedalījās kaujās, tie bija aizsardzības kari, kas tika izcīnīti ekstrēmos apstākļos, lai “iedibinātu mieru, aizstāvētu cilvēktiesības un nodrošinātu ticības un apziņas brīvības valdīšanu sabiedrībā”.
Viņa Svētība citēja un paskaidroja Svētā Korāna 22. nodaļas 40.-41. pantu, kurā pirmajiem musulmaņiem tika atļauts aizstāvēties pēc gadiem ilgstošām vajāšanām.
Hazrat Mirza Masroor Ahmad paskaidroja aizliegumu, kas atrodams Svētā Korāna 22. nodaļas 40. un 41. pantā, un teica:
” Visvarenais Allāhs paziņo, ka atļauja cīnīties tika piešķirta pirmajiem musulmaņiem, jo viņiem nežēlīgi uzbruka cilvēki, kuri ne tikai centās iznīcināt Islāmu, bet kuriem bija vēl plašāks mērķis – iznīcināt pašu reliģijas institūciju. Patiesi, tas bija viņu apņēmīgais mērķis un stingrais nolūks – izbeigt jebkādu reliģiskās brīvības formu pastāvēšanu. Tādējādi atļauja aizsargājošam karam netika piešķirta tikai tādēļ, lai aizsargātu musulmaņus vai Islāma reliģiju. Tā vietā Visvarenais Allāhs ir pavēlējis musulmaņiem aizsargāt visu ticību dievnamus, vai tie būtu tempļi, baznīcas, sinagogas vai citas reliģiskās celtnes.”
Viņa Svētība sacīja, ka daži zinātnieki, kas nav musulmaņi, bet ir veikuši rūpīgu pētījumu par agrīno Islāma vēsturi, ir atzinuši, ka Islāma vēstījums ir par mieru un vienotību.
Viņa Svētība citēja amerikāņu akadēmiķi Dr. Kreigu Konsidīnu (Dr. Craig Considine), kurš ir sarakstījis grāmatu “Grāmatu cilvēki: “Pravieša Muhameda tikšanās ar kristiešiem”, kurā teikts:
“Muhameds un agrīnās ummas (musulmaņu kopienas) ticīgie radīja nāciju, kas balstījās uz sabiedriskajām attiecībām, pieklājību, starpkultūru mijiedarbību, sirdsapziņas brīvību, reliģijas brīvību, vārda brīvību, starpreliģiju dialogu, savstarpēju atkarību un reliģisko plurālismu.”
Viņa Svētība turpināja stāstīt par to, ka mūsdienu kari notiek politisku iemeslu dēļ, un visur, kur vien tiek izmantots Islāma vārds, tas notiek tikai savtīgu interešu dēļ.
Hazrat Mirza Masroor Ahmad teica:
“Šodien vairs nenotiek reliģiskie kari. Drīzāk konflikti, ko mēs šodien novērojam, ir ģeopolitiski. Ja musulmaņi vai musulmaņu valstis piedalās, tad tas notiek, lai īstenotu savas politiskās ambīcijas un personiskās intereses, nevis reliģisku motīvu vadītas… Turklāt ir nepareizi uzskatīt, ka konflikts ir tikai musulmaņu valstu konflikts. Arī valstis, kas nav musulmaņu valstis, ir iesaistītas karadarbībā, kā mēs redzam Ukrainā. Tādējādi, kā jau es teicu, šodien notiekošie kari ir saistīti ar teritoriāliem vai politiskiem mērķiem, un būtu pilnīgi netaisnīgi tos saistīt ar kādu reliģiju vai reliģiskajiem uzskatiem.”
Viņa Svētība turpināja stāstīt par to, kā Islāma miermīlīgās mācības iedvesmo Ahmadijas musulmaņu kopienu censties mazināt grūtības pasaulē.
Viņa Svētība sniedza piemēru par to, kā Ahmadijas musulmaņu kopiena cenšas nodrošināt ūdens pamatvajadzības vietās, kur tas nav viegli pieejams.
Hazrat Mirza Masroor Ahmad teica:
“Dzīvojot šeit, Rietumos, ir neiespējami saprast, cik smaga ir situācija tajās mazattīstītajās valstīs, kur cilvēkiem katru dienu jāiet kājām vairākus kilometrus, lai piepildītu spaiņus ar ūdeni savām ikdienas vajadzībām… Kad mūsu brīvprātīgie dodas uz šīm tālajām un sarežģītajām zemēm un uzstāda ūdens sūkņus vai akas viņu kopienās, vietējo cilvēku laime un sajūsma ir nepārspējama. Cilvēkiem, kas dzīvo attīstītajās valstīs, ir neiedomājami saprast to neviltotu prieku, ko viņi izjūt. Tīrs ūdens, kas plūst no krāna pie viņu durvju sliekšņa, šiem cilvēkiem patiesi maina dzīvi. Tikai tad, ja esat to redzējuši savām acīm, varat sākt saprast viņu priecīgās emocijas.”
Viņa Svētība teica, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti cilvēkiem neatkarīgi no viņu ticības, un to pamatā ir Islāma mācība.
Hazrat Mirza Masroor Ahmad teica:
“Mūsu centieni ir balstīti un iedvesmoti no Islāma mācībām, un tie tiek veikti tikai un vienīgi cilvēces labā un labklājībai. Mēs uzskatām, ka vājāko sabiedrības locekļu nastas ir mūsu pašu nastas un ka mūsu pienākums ir sniegt palīdzību un mierinājumu visiem tiem, kas nonākuši trūkumā vai ir neaizsargāti. Īsāk sakot, Islāma mācība uzliek mums pienākumu dzīvot miermīlīgi un līdzāspastāvēt ar citiem cilvēkiem.”
Savas uzrunas noslēgumā Hazrat Mirza Masroor Ahmads teica:
“Šī mošeja ir nosaukta par “Baitus Salam mošeju”, kas burtiski nozīmē “Miera nams”. Un saskaņā ar šo nosaukumu es esmu pārliecināts, ka vietējie ahmadi musulmaņi būs tie, kas veicina mieru un mīlestību sabiedrībā, ievēro zemes likumus un izcili kalpo savai kopienai un sabiedrībai kopumā. Ja Dievs dos, viņi mūžīgi atspoguļos patiesās Islāma mācības.”
Pirms galvenās uzrunas uz skatuves uzstājās Ahmadijas musulmaņu kopienas reģionālais prezidents Dr. Muzaffar Ahmad un trīs viesi, lai apsveiktu Ahmadija musulmaņu kopienu ar jaunās mošejas atklāšanu.
Vieslektoru vidū bija parlamenta deputāte no Skuntorpas (Scunthorpe) Holly Mumby-Croft, parlamenta deputāts no Klītorpas (Cleethorpes) Martins Džons Vikerss un Ziemeļlinkolnšīras (North Lincolnshire) padomes mērs padomnieks Džanets Longkeiks (Janet Longcake).
