Eņģeļu eksistence ir universāli pieņemta doktrīna dažādās valstīs un dažādās reliģijās. Tomēr tie dažkārt tiek apspriesti, izmantojot citus titulus, atšķirībai esot vien nomenklatūrai. Tamlīdzīgi arī eņģeļu daba ir dažādi saprasta starp dažādu reliģiju sekotājiem.
Islāms runā par eņģeļiem kā debesu radībām ar garīgu dabu, kurām ir pašām sava eksistence kā personām. Galvenā loma, ko tie spēlē, ir ziņu nodošana no Dieva cilvēkiem. Bet daudzi, pat islāmā, pārprot to kā cilvēka formas esību, kādā izskatā vai formā, kas, bez šaubām, ir no materiālas eksistences neatdalāma ideja. Matērijai jābūt formai un labi definētai robežai. Bet gars dzīvo pāri cilvēka sapratnei pieejamajām piecām dimensijām. Kāds var saprast gara eksistenci tikai tad, ja viņš ir reliģisks; citādi tas ir pāri viņa spējām tvert gara formu un izskatu. Iespējams, ka lai atrisinātu šo problēmu un padarītu vizualizēšanu cilvēkam vienkāršāku, tie dažkārt reliģiskās grāmatās tiek aprakstīti parādoties svētiem cilvēkiem cilvēkbūtņu formā. Pietam ir zināms, ka tie dažiem Dieva sūtņiem parādās arī dažu putnu veidolā. Svētais Gards parādījās Jēzum baloža formā:
Tiklīdz Jēzus tika kristīts, viņš iznāca no ūdens. Tai brīdī debesis atvērās, viņš redzēja Svēto Garu nolaižamies kā balodim un zibenim pār viņu.
(Mateja 3:16)
Šādas atsauces, ko var atrast reliģiskās grāmatās, varēja būt lielā mērā atbildīgas par pārprasti uztvertām idejām par eņģeļu formu un dabu, kas ir bieži izplatīta starp dažādu reliģiju sekotājiem. Dažās reliģijās eņģeļi tika padarīti par dievībām un dieviem, lai gan oriģinālās grāmatas tos specifiski raksturoja kā Dieva radītas būtnes, konkrētu uzdevumu veikšanai; par to mums ir daudz pierādījumu no daudzām dievišķām grāmatām. Tāpēc nav mazticami, ka daži cilvēki pārprot šo apgalvojumu nozīmīgumu un sāk uztvert eņģeļus kā mazus Dieva partnerus.
Tagad centīsimies saprast eņģeļu dabu, atsaucoties tikai uz Korānu un Svētā Praviešasa paradumiem, nevis bieži esošiem uzskatiem. Atbilstoši Korānam, visa materiālā pasaule, kā arī visa reliģiskā pasaule, tiek vadīta caur dažādiem spirituāliem spēkiem, uz kuriem atsaucas kā eņģeļiem. Lai gan uz dažiem eņģeļiem atsaucas kā individuālām personībām, piemēram Gabrielu, Mihaēlu vai Izraēlu, tie patiesībā nestrādā vienatnē. Katrai funkcijai ir viens līderis vai galvenais eņģelis, kurš vada šo funkciju un viņa pakļautībā strādā eņģeļu pulks, kurus Svētais Korāns sauc par Kunga Armiju. Jebkas, ko viņi dara, ir Dieva gribas un radīto būtņu plāna pakļautībā. Viņi nevar veikt ne mazākās novirzes no nostādītā darbību plāna, kas tiem dots, vai no vispārējā Dieva radīto lietu plāna.
Korānā rakstīts, ka katram cilvēkam ir piešķirti divi eņģeļi, kas reģistrē labos un sliktos darbus, lai kāds būtu gadījums. Šādi eņģeļu uzdevums ir organizēt vissmalkāko un pamatīgāko reģistru sistēmu. Tas nenozīmē, ka katram rokās ir grāmata, kurā pieraksta novēroto. Patiesībā eņģeļi ir atbildīgi par ļoti kompleksu sistēmu, kas reģistrē cilvēka darbību iespaidu uz viņa dvēseli un personību, kas labā cilvēkā veido veselīgu dvēseli un sliktā cilvēkā veido neveselīgu.
Dvēselei, ieņemot katra cilvēka formu līdz viņa nāvei, ir nepieciešams apzināts organizētājs, kurš pārnes cilvēka domu, darbību utt. iespaidu uz dvēseli. Tas ir komplicēts process, ko cilvēki līdz galam nav izpratuši. Tomēr mēs to daļēji novērojam gadījumos, kad noziedznieki iegūst citādu uztveri, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri uzvedas cēli. Nav neiespējami kādam novērot šo atšķirību, lai gan to nevar aprakstīt tik vienkārši kā balts vai melns, vai citos materiālos jēdzienos. Tik tiesām, milzīgā visuma organizēšana, sākot ar tā rašanos caur tā miljardiem gadu ilgo evolūcijas procesu, pieprasa milzīgu konstantas uzmanības un kontroles organizēšanu. To veic neskaitāms daudzums eņģeļi, kuri burtiski valda pār plašo visumu un tā sarežģīto likumu sistēmu kā Dieva aģenti.
No tradīciju puses, mēs varam kaut kādā mērā saprast variētās eņģeļu spējas materializēties dažādās formās un attēlojumos, kam nav nekādas saistības ar to patieso eksistences formu, kas ir pāri cilvēka sapratnes spējai un mīt citās dimensijās, ne tajās, kas mums ir zināmas.
Reiz, tā tiek stāstīts, kāds svešinieks pēkšņie ienāca mošejā, kur Islāma Dibinātājs sēdēja ar saviem biedriem. Šis vīrs pienāca pie bariņa, cieņpilni apsēdās pirmajā rindā un sāka uzdot jautājumus par islāma dabu. Pabeidzis savu jautājumu gūzmu, viņš piecēlās un aizgāja. Klātesošie bija pārsteigti, jo, pirmkārt, šis vīrs bija pilnīgs svešinieks, kuram noteikti nācies ceļot krietnu gabalu, lai nonāktu līdz mošejai. Mazos ciemos šādu apmeklējumu nav iespējams noslēpt un šķiet, ka visi zina kurš ir ieradies un kāda mērķa dēļ. Šajā gadījumā, ierašanās bija tik pēkšņa, ka šķita mistiska. Otrkārt, uz viņa drēbēm vai stājas nebija nekādu ceļojuma pēdu. Svaiga izskata džentlmenis, viņš bija nevainojami tīrās drēbēs. Vēl jo vairāk, veids, kā viņš sāka uzdot jautājumus, bez jebkādas iepazīšanās un viņa pēkšņā aiziešana bija visai neparasta, lai neteiktu vairāk.
Pirms Svētā Praviešasa biedri paguva ko teikt, Svētais Pravietissa pats informēja viņus, ka šī persona patiesībā bija eņģelis Gabriēls, kurš uzdeva pavedinošos jautājumus, lai biedri spētu iepazīties ar faktiem, ko satur dotās atbildes. Daži biedri izskrēja no mošejas, lai satiktu maskējušos eņģeli, par ko viņi to uzskatīja, bet no viņa nekur nebija ne pēdas. Neviens ciematā neatzina redzējis šādu vīru. Kā šis gadījums tiek portretēts ļoti uzticamās tradicionālās grāmatās, mēs droši varam spriest, ka eņģeli dažkārt parādās kā parasti cilvēki, lai veiktu ikdienišķus pienākumus. Mēs atrodam atsauces uz eņģeļiem daudzās citās tradīcijās, īpaši Bādras vai Uhādas cīņu aprakstos, bet, iespējams, būtu nepiemēroti daudz ieslīgt to aprakstā.
Pretēji Korāniskajam skatījumam, kas izskaidrots augstāk, gandrīz katrā valstī parastais skatījums par eņģeļiem dažādu reliģiju sekotājiem vairāk līdzinās pasaku nekā debesu būtņu tēliem. Mēdz teikt, ka tiem ir spārni kā putniem vai fejām, kurus tie plivina, lidojot no vienas vietas uz citu. Šis pārpratums, iespējams, ir radis no pārāk burtiskas reliģiskās terminoloģijas uztveršanas, kas ir kriptiska un parasti satur metaforas. Arī Svētajā Korānā spārni tiek pieminēti saistībā ar eņģeļiem, minot, ka tiem ir spārni pa diviem, trijiem un četriem:
اَلۡحَمۡدُ لِلّٰہِ فَاطِرِ السَّمٰوٰتِ وَالۡاَرۡضِ جَاعِلِ الۡمَلٰٓئِکَۃِ رُسُلًا اُولِیۡۤ اَجۡنِحَۃٍ مَّثۡنٰی وَثُلٰثَ وَرُبٰعَ
Visa godāšana pienākas Allāham, kurš radīja debesis un zemi, Kurš izmanto eņģeļus kā sūtņus, ar spārniem pa diviem, trīs un četriem.
(Korāns 35: 2)
Svētajam Korānam ir ļoti īpašs stils, paskaidrojot visus šādus pantus, kur iespējamas neskaidrības briesmas. Tas to panāk, izmantojot citus, līdzīgus izmantojumus. Piemēram spārni, ir arīdzan pieminēti saistībā ar kāda dēla attieksmi pret saviem vecākiem. Papildinot tēmu, Svētais Korāns aicina dēlu nolaist savu žēlastības spārnu pār saviem vecākiem, jo tie viņu izaudzināja. Spārns apraksta vien īpašības un spēkus, un mēs esam pārliecināti, ka tieši šādā nozīmē spārni tiek pielietoti eņģeļu kontekstā, vai personām, kuras apgalvo turam dievišķu esamību, lai no kādas reliģijas. Piemēram, Bhagavadgītā Krišna tiek aprakstīts kā četru roku īpašnieks, ne divu. Papildus divas rokas pilda to pašu mērķi kā spārni citās dievišķās grāmatās.
Eņģeļi ir atbildīgi par dabas likumu kontroli un uzturēšanu. Vīrusi un baktērijas tiek pārvaldīti, organizēti un uzturēti ar specifisku eņģeļu darbību, kuri darbojas harmonijā viens ar otru, lai uzturētu perfektu līdzsvaru. Līdzīgā veidā, ekosistēmas nav netīšas vai haotiskas, bet ir neredzamo, garīgo būtņu, ko saucam par eņģeļiem, regulētas.
KRITUŠĀ EŅĢEĻA GADĪJUMS
Ir vēl viena plaši pārprasta epizode, kas saistīta ar Sātanu. Tiek teikts un ticēts, ka, pirms savas krišanas, viņš piederēja eņģeļu kategorijai. Svētais Korāns noliedz šo uzskatu un apraksta Sātanu kā ugunīgas dabas būtni, tā piederot tādām dzīvības formām kas radītas no uguns, piemēram Džins.