Piektā islāma dievkalpojuma akts ir hadža veikšana jeb svētceļojums uz Meku. Musulmanim ir jāveic šis svētceļojums vismaz vienu reizi savā dzīvē, ja ekonomiskie un politiskie apstākļi to atļauj. Šī svētceļojuma centrālais punkts ir Ka’ba, kuru pirms apmēram 4 000 gadiem pārbūvēja Pravietis Ābrahāms. Šodien Ka’ba atrodas lielā Mošejas al-Haram jeb Svētās mošejas pagalmā. Mošejas al-Haram pagalmā, papildus Ka’bai, ir arī Makāme Ībrahīms un Zamzama strūklaka.
Hadžs tiek veikts musulmaņu mēnesī Dhul Hijjah (Zul Hidža), kas nāk divus mēnešus pēc Eid al Fitr (Īd al Fitr) svētkiem. Hadža dažādās ceremonijas ietver:
- Ihrāmā stāšanās, ietērpjoties tikai divās bezšuvju baltās drānās. To veic svētceļnieki, kad tie sasniedz noteiktus tuvumā esošus Mekas punktus.
- Talbijas izteikšana sākas vietā, kur tiek uzģērbts ihrāms. Talbija sastāv no skaļas sekojošās teikuma izteikšanas:
Šeit mēs nākam, ak, Dievs, šeit mēs nākam Tev nav partnera, šeit mēs nākam
Tiešām, slavas un svētības pieder Tev, un arī Valstība Tev nav partnera, šeit mēs nākam
- Ierodoties Mekā, svētceļnieki veic pirmo tavāfu, kas ietver septiņas reizes ap Ka’bas pretēji pulksteņrādītāja rādīšanas virzienam.
- Pabeidzot tavāfu, svētceļnieki veic sa’i, kas ietver skriešanu starp diviem maziem kalniem Safa un Marva, kas atrodas tuvu Ka’bai. Šie ir divi kalni, kur Hadžira skrēja meklēt ūdeni, kad Pravietis Ābrahāms tika pavēlēts viņu tur atstāt.
- Pabeidzot sa’i, svētceļnieki pārvietojas uz Minu, līdzenumu, kas atrodas apmēram četras jūdzes austrumos no Mekas, un tur pavada nakti.
- Nākamajā rītā svētceļnieki dodas uz Arafata līdzenumu, kas atrodas deviņas jūdzes uz dienvidaustrumiem no Mekas. Viņi tur ierodas agrā pēcpusdienā, izpilda apvienoto Zuhr un Asr lūgšanu un noklausās imama sprediķi. Arafatas līdzenumā svētceļnieki uzturas tikai līdz saulrietam. Tas ir tas pats līdzenums, kur Pravietis Muhameds sniedza savu atvadu sprediķi.
- Pēc saulrieta svētceļnieki atstāj Arafatu un nonāk vietā, ko sauc par Muzdalifu. Svētajā Korānā šī vieta ir minēta kā al Maš’ar al Haram, Svētais piemineklis. Sasnieguši Muzdalifu, svētceļnieki izpilda apvienoto Magrib un Iša lūgšanu un tur nakšņo. No rīta, pēc Fajr (Fadžar) lūgšanas, svētceļnieki atkal atgriežas Minā.
- Svētceļnieki sasniedz Minu Zul Hidžas desmitajā dienā. Šī ir visnoslogotākā svētceļojuma diena. Pirmā ceremonija, kas tiek veikta Minā, ir mazu akmentiņu jeb ramy al džimar mešana. Šīs ceremonijas laikā svētceļnieki met akmeņus uz trim pīlāriem, simboliski sitot velnu.
- Zul Hidža desmitā diena ir arī diena, kad svētceļnieki upurē savus dzīvniekus. Šī diena visā musulmaņu pasaulē tiek svinēta arī kā Eid al Adha (Īd al Azha) svētku diena.
- Pēc upurēšanas svētceļniekiem tiek skūta galva vai nogriezti mati. Pēc tam viņi iziet no ihrāma stāvokļa, valkājot ikdienas apģērbu.
- Svētceļnieki, tērpušies ikdienas drēbēs, veic vēl vienu Ka’ba tavāfu. Šo tavāfu sauc par tavāfe ziārat.
- Pirms Zul Hidžas desmitās dienas beigām svētceļnieki veic vēl vienu sa’i starp Safa un Marva kalniem.
- Pēc tam svētceļnieki atkal atgriežas Minā, kur uzturas līdz Zul Hidžas divpadsmitajai vai trīspadsmitajai dienai. Šo divu vai trīs dienu laikā svētceļnieki turpina veikt ramy al džimar jeb akmeņu mešanas ceremoniju.
- Divpadsmitā Zul Hidžas (vai trīspadsmitā) pēcpusdienā svētceļnieki atgriežas Mekā uz pēdējo svētceļojuma ceremoniju. Šī ceremonija sastāv no atvadu Ka’bas tavāfu, pēc kuras viss svētceļojums ir pabeigts, un svētceļnieki var brīvi doties, kur vien vēlas.
Lai gan tas nav daļa no noteiktā svētceļojuma, daudzi svētceļnieki dodas uz Medinu un apmeklē Masdžid al Nabvi jeb Pravieša Mošeju. Tieši šīs mošejas kompleksā tika apbedīts Pravietis Muhameds.
Hadžs var tikt veikts tikai Zul Hidžas mēneša noteiktajos datumos, bet mazāku svētceļojumu, ko sauc par Umru, var veikt individuāli jebkurā gada laikā.