Pamatreferāts Nāsir mošejas atklāšanā, Vaiblingenē, Vācijā
Pēc Tašahud, Tāvuz un Bismillāha nolasīšanas Hazrat Mirza Masrūrs Ahmads, Ahmadija Musulmaņu Kopienas vispasaules vadītājs, piektais Apsolītā Mesijas pēctecis, teica:
“Visi cienījamie viesi, Assalamo Alaikum Va Rahmatullāhi Va Barakātuhu (lai miers, svētības un Allāha žēlastība ir uz jums visiem).
Pirmkārt, esmu pateicīgs Visvarenajam Allāham par to, ka mūsu kopienas locekļi šajā teritorijā varēja uzcelt mošeju, kur viņi var pulcēties un pielūgt Dievu. Viņi ne tikai veiks dievkalpojumus, bet ir arī dažādas citas lietas, kas nepieciešamas sabiedrībai, kaimiņiem un viņu pašu attīstībai, par kurām viņi varēs pārdomāt un censties rīkoties.
Es vēlos pateikties pilsētas mēram, mūsu rajona padomes locekļiem, kā arī sabiedrībai un kaimiņiem par to, ka viņi atviegloja šīs mošejas būvniecību un palīdzēja mums.
Šī uzceltā mošeja nav tikai vīriešiem, bet arī sievietes priecājas par to. Nupat pēc lūgšanām es devos uz mošeju, lai satiktu sievietes un bērnus. Viena no sievietēm man sacīja: “Mēs jau ilgu laiku lūdzamies, lai Allāhs dāvā mums māju. Es pat rakstīju jums lūgšanai. Šodien mēs esam laimīgas, ka mums ir mošeja, kur mēs varam sapulcēties”.
Tātad mošeja ir vieta, kur vīrieši, sievietes un bērni var sanākt kopā. Viņi rīko programmas, kas ir noderīgas viņu garīgajai audzināšanai. Viņi ne tikai sniedz viņiem reliģiskas zināšanas, bet šīs programmas viņus mudina apgūt arī pasaulīgas zināšanas. Viņiem tiek mācīts, kā jāievēro valsts likumi. Viņiem tiek mācīts, kā kļūt par labiem pilsoņiem. Viņiem māca, kā būt labiem pret saviem kaimiņiem. Tādējādi blakus dievkalpojumam, cilvēki, kas nāk uz mošeju, tiek mācīti par visām šīm lietām.
Amīrs Sāhibs [Nacionālais kopienas prezidents] minēja, ka šajā teritorijā tika veikts labdarības darbs, ko cilvēki ļoti novērtēja. Tieši kalpošana cilvēcei un labdarība ir tie līdzekļi, pēc kuriem var novērtēt cilvēces standartus. Allāha žēlastības dēļ šī ir bagāta tauta, un vajadzību nav daudz, bet tomēr Kopiena cenšas veikt jebkādu labdarības darbu, kas ir nepieciešams. Tomēr nabadzīgākās valstīs, piemēram, Āfrikas valstīs vai citās mazāk attīstītajās valstīs, Ahmadija Kopiena ne tikai būvē mošejas, bet arī skolas, slimnīcas, paraugciematus, kuros tiek nodrošinātas pamatvajadzības. Viņi tiek nodrošināti ar tīru ūdeni, un tiek būvēti bāreņu nami. Tie visi ir labdarības darbi, ko mēs veicam visā pasaulē neatkarīgi no reliģijas vai piederības.
Es jau vairākkārt esmu pieminējis un šeit vēlreiz atkārtošu, ka lielākā daļa mūsu labdarības darbu – skolu, slimnīcu un dažādu citu iestāžu veidā – sniedz labumu simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē, kuri nav ahmadieši. Patiesībā septiņdesmit līdz astoņdesmit procenti no tiem ne tikai nav ahmadieši, bet viņi pat nav musulmaņi. Daudzi no tiem, kas gūst labumu, ir kristieši, pagāni vai pieder citām reliģijām.
Tādējādi darbs cilvēku labklājībai ir mūsu raksturīga iezīme, un šo pakalpojumu sniegšana ir daļa no mūsu ticības. Visvarenais Allāhs mums ir pavēlējis veikt darbu cilvēku dzīves uzlabošanai. Visvarenais Allāhs paziņo, ka, ja cilvēks nepilda līdzcilvēku tiesības, tad dievkalpojums, ko cilvēks veic mošejā netiek pieņemts. Vispirms ir jāpilda cilvēku tiesības un tad jāvēršas pie Allāha, savukārt Allāhs pieņems viņu lūgšanas un piešķir viņiem atlīdzību. Tā ir mācība, kurai mums jācenšas sekot.
Nacionālais prezidents pieminēja, ka zemes iegūšanā ļoti palīdzēja mērs, tāpēc es vēlos viņam vēlreiz pateikties. Pēc tam viņš palīdzēja arī dažādos citos būvniecības posmos. Tāpēc viņš ir mūsu pateicības cienīgs. Tāpat mēs esam pateicīgi arī saviem kaimiņiem.
Attiecībā uz integrācijas valsts sekretāru – lai gan es nezinu sīkākas detaļas, bet, pamatojoties uz īsu ievadu, kas man ir pieejams, viņš arī šodien īsi runāja un minēja, ka pašlaik pasaule saskaras ar daudzām problēmām. Tas, kas man ļoti patika, bija viņa paziņojums, ka reliģija ir visu šo problēmu risināšanas ceļvedis.
Mūsdienās cilvēki arvien vairāk attālinās no Visvarenā Dieva. Baznīca ir paudusi šīs bažas, tāpat arī mošeja, un arī citu reliģiju piekritēji pauž neapmierinātību par to, ka cilvēki attālinās no reliģijas un no Tā, kas viņus ir radījis. Tā rezultātā mēs saskaramies ar vairākām problēmām. Dažādas slimības pasaulē, kari un citas problēmas rodas tāpēc, ka mēs esam aizmirsuši, ka esam Ādama pēcnācēji un, ka mēs esam Dieva radīti, kurš ir radījis visu šo pasauli.
Ir dažādu krāsu, reliģiju un tautu cilvēki. Kā minēts Korānā, tas ir atpazīšanas dēļ. Būt daļai no dažādām tautām un būt sadalītiem ciltīs, dažādās rasēs un izcelsmēs ir tādēļ, lai cilvēki varētu iepazīt viens otru. Patiesībā visi ir vienlīdzīgi, tāpēc mums kā tautai ir jāatzīst šī atšķirība. Kad mēs sapratīsim šo atšķirību, tad daudzas no viņa [t.i., valsts sekretāra] minētajām problēmām [tiks atrisinātas], korona vīrusa pandēmija, citas slimības, vētras un viesuļvētras utt.
Tomēr ir daudz problēmu, kuras mēs paši esam radījuši, un to dēļ pasaulē valda nemiers un haoss. Kā jau minēju, iemesls tam ir tas, ka mēs esam aizmirsuši savu Radītāju un attālināmies no reliģijas. Ja mēs aptveram šo realitāti un apdomājam patiesās reliģijas mācības, tad nav nevienas reliģijas, neatkarīgi no tā, vai tā ir islāms, kristietība, jūdaisms, hinduisms vai kāda cita, kas māca saviem sekotājiem uzurpēt citu tiesības un radīt nekārtības. Katras reliģijas pamatlicējs mācīja mīlestību un saticību, un mums šī mācība ir jāpieņem. Tomēr islāms mums ir mācījis, ka mūsu pienākums ir pildīt tiesības, kas pienākas citiem. Kā jau minēju sākumā, ja mēs nepildīsim citu cilvēku tiesības un nepalīdzēsim citiem, ja mēs neveiksim labdarības darbus, ja mēs nerūpēsimies par tiem, kam tas ir nepieciešams, vai par bāreņiem vai trūcīgajiem, tad mūsu dievkalpojums būs veltīgs, tāpat kā mošejas apmeklēšana. Tāpēc šāda ir mūsu pieeja, un mēs strādājam saskaņā ar šo principu.
Līdzīgi, provinces parlamenta deputāte arī bija klāt. Viņa arī runāja par reliģijas brīvību, un es viņai par to pateicos. Viņa runāja par valsts likumu ievērošanu. Tas ir pamatprincips. Islāms stingri pavēl ievērot valsts likumus. Islāms ir pavēlējis, ka pēc paklausības Allāham un Viņa vēstnesim ir jāievēro valdības likumi, jo tā ir piešķīrusi viņiem reliģisko brīvību, atļauju būvēt mošejas un atļauju pielūgt. Ja valdība dod reliģisko brīvību, tad ir ne tikai jābūt pateicīgiem tai, bet ar vēl lielāku stingrību jāievēro šīs valdības likumi.
Islāms arī māca, ka mīlestība pret savu tautu ir daļa no ticības. Tādēļ šajā ziņā mūsu pienākums ir ievērot ne tikai valsts likumus, bet arī atbildīgo likumus un pilnībā sadarboties ar valdību. Tas ir tas, kas var novērst nesaskaņas un nekārtības, veidot savstarpējas mīlestības un brālības atmosfēru un iedibināt mieru. Ja tas tā nav, tad mieru vispār nav iespējams iedibināt.
Valsts sekretārs runāja arī par izglītību. Šajā sakarā es gribu teikt, ka mūsu Vēstnesis lika tik lielu uzsvaru uz izglītību, ka viņš reiz teica, ka cilvēkam ir jātiecas pēc zināšanām no agras bērnības līdz pat kapam, tas ir, nepārtraukti jātiecas pēc zināšanām. Tās ir zināšanas un izglītība, kas jūs apgaismos, paplašinās jūsu prātu un ļaus jums sasniegt augstu morāli, un ar to jūs spēsiet vērst pasaules uzmanību uz mieru un pūlēties tā virzienā. Patiesībā viņš [Svētais Pravietis] pat pieminēja sieviešu izglītību, parasti pastāv šaubas un bažas par to, ka islāms piesavinās sieviešu tiesības, Svētais Pravietis norādīja, ka jums ir jānodrošina laba izglītība savām meitām. Viņš teica, ka tas, kuram ir trīs meitas, viņas labi audzina, padara viņas par noderīgu sabiedrības daļu un nodrošina viņas ar līdzekļiem, lai stāvētu uz savām kājām, tad šāds cilvēks ienāks paradīzē. Tāds ir sieviešu statuss, ko mums māca islāms. Tas mums saka, ka viņām ir jāiegūst šāda izglītība, un īpašs uzsvars ir jāliek uz sieviešu izglītību, lai nākamā paaudze būtu aprūpēta. Kad tas tā notiks, tad patiešām tas, kurš viņas izaudzinājis, ieies paradīzē, un bērni, kurus šāda sieviete tad izaudzina, iegūs labu statusu šajā un nākamajā pasaulē.
Tad es vēlos pateikties rajona pārstāvim par viņa teikto, ka mums ir vieta šajā valstī un, ka mums ir piešķirta reliģiskā brīvība. Par to mēs esam viņam pateicīgi. Daudzi no cilvēkiem, kas ir pārcēlušies šeit no Pakistānas, ir nākuši no tādiem apstākļiem, kur viņiem nebija nekādas reliģiskās brīvības, un viņu reliģijas praktizēšanas brīvība viņiem tika atņemta. Kas var būt lielāks par to, ka pēc ierašanās šeit viņiem ir brīvība pielūgt Vienīgo Dievu un viņi var atklāti stāstīt cilvēkiem, ka viņi pielūdz Vienīgo Dievu un to, ko māca viņu reliģija.
Arī šīs pilsētas mērs pieminēja dažus brīnišķīgus vārdus. Viņš teica, ka tas ir sapnis, kas tagad ir piepildījies. Patiešām, tas bija Ahmadija Kopienas sapnis, kas ir piepildījies. Kā jau minēju sākumā, kāda sieviete teica, ka tas ir sapnis, kas ir piepildījies. Šodien mūsu vīrieši, sievietes un bērni ir apmeklējuši un sapulcējušies šeit, lai pielūgtu. Tā mēs rīkosim arī citas mūsu programmas.
Kā jau minēju, arī mērs izteicās, ka reliģijas brīvība ir ļoti svarīga tiesība. Ja valdība saviem pilsoņiem piešķirs reliģijas brīvību, tas sabiedrībā radīs mieru, veicinās brālību un saticību. Islāms mums pavēl pildīt savu kaimiņu tiesības. Tagad, kad ir uzcelta mošeja, dažiem mūsu kaimiņiem var rasties šaubas vai iebildumi, vai arī mošejas dēļ cilvēki ir sapulcējušies lielā skaitā, ir izskanējuši saukļi, daži cilvēki varētu būt bijuši satraukti. Tomēr attiecībā uz kaimiņu tiesībām islāms māca, ka visi, kas dzīvo 40 māju rādiusā no jums, ir jūsu kaimiņi, un jums ir jāpilda viņu tiesības. Islāma pamatlicējs ir licis tik lielu uzsvaru uz kaimiņu tiesību ievērošanu, ka viņa biedri un sekotāji piebilda: “Mēs domājām, ka, iespējams, arī mūsu kaimiņiem būs tiesības saņemt daļu no mūsu mantojuma.” Tik lielā mērā šī [tiesība] ir uzsvērta. Un kaimiņa definīcija ir ikviens, kas dzīvo 40 māju rādiusā no jums, tie, kas ceļo kopā ar jums, tie, kas strādā kopā ar jums birojos, un tie, kurus jūs satiekat ceļojuma laikā. Jums ir jācenšas īstenot kaimiņu tiesības. Islāms ir vērsis mūsu uzmanību uz to, lai īstenotu katra sabiedrības locekļa tiesības un uzskatītu viņus par saviem kaimiņiem. Kad cilvēks to panāks, tad sabiedrībā veidosies miera, mīlestības un iecietības gars. Kad tas ir pienācīgi izveidots, tas kļūst arī par valsts attīstības līdzekli – ne tikai tieši iesaistītajiem, bet arī visai tautai kopumā. Tāds ir mūsu domāšanas veids un tas ir vēstījums, ko mēs kā Ahmadija Musulmaņu Kopiena izplatām.
Es ceru, ka pēc šīs mošejas uzcelšanas ahmadieši turpinās pilnveidot savu uzvedību, morāli un mācības, un iepazīstinās ar tām pārējo pasauli, šo sabiedrību, savu vidi, šīs pilsētas iedzīvotājus un kaimiņus. Tad viņi uzzinās, ka patiesās islāma mācības ir par mieru, mīlestību un iecietību. Turklāt [viņi uzzinās, ka], ievērojot tieši šo mācību, mēs varam īstenot Visvarenā Allāha un cilvēces tiesības.
Lai Visvarenais Allāhs dod iespēju visiem šeit dzīvojošajiem ahmadiešiem kļūt par iecietības, mīlestības un miera simbolu jums visiem. Ar šo lūgšanu es vēlētos noslēgt savu uzrunu. Paldies jums.