Labdarība pret cilvēku šī vārda visplašākajā nozīmē ir Islāma sabiedrības pamats un pastāvīga tēma Korāna mācībās. Islāmā ir divu veidu labdarība: obligātā un brīvprātīgā. Obligātā labdarība tiek saukta par Zakātu, savukārt brīvprātīgā labdarība tiek saukta par Sadaku.
Zakāta jēdziens Islāmā nebija pilnīgs jaunums; līdzīga žēlastības došana bija noteikta arī Izraēliešiem un Kristiešiem. Islāmā Zakāts ir noteikta iemaksa, kuras apmērs ir atkarīgs no personas bagātības un ienākumiem. Iemaksas likme ir atkarīga no īpašumā esošā īpašuma veida, bet vidēji tā ir divarpus procenti no kopējās vērtības. Zakāta ieņēmumus paredzēts novirzīt šādiem mērķiem:
- nabadzības un ciešanu mazināšana
- palīdzība parādos nonākušajiem
- nodrošina komfortu un ērtības ceļotājiem
- stipendiju nodrošināšana
- kara gūstekņu izpirkšanas nodrošināšana
- Islāma izplatīšana
- Zakāta savākšanas izdevumu segšana
- citas sabiedrībai noderīgas lietas
Tāpēc Zakāts ir pienākums, ko Dievs ir noteicis visas sabiedrības interesēs. No vienas puses, šie labdarības ziedojumi nodrošina sabiedrības vajadzības, bet, no otras puses, ziedošana Dieva vārdā attīra ziedotāja sirdi no egoisma un alkatības.
Philosophy of Zakat “Zakāta Filozofija” Šeiha Mubāraka Ahmada, bijušā galvenā misionāra Austrumāfrikā, uzruna 1975. gada Apvienotās Karalistes ikgadējā sanāksmē.