Khola Marjam Hübsch, kas tiek dēvēta par “musulmaņu sieviešu publisko seju Vācijā”, mūsu vācu lasītājiem, iespējams, nav īpaši jāiepazīstina. Dzimusi un uzaugusi lielā ģimenē Frankfurtē kā ahmadi musulmane, Khola bauda unikālu mantojumu, jo viņas māte ir indiete, bet tēvs – vācietis (Hadayatullah Hübsch), kurš pieņēma islāmu.
Ieguvusi maģistra grādu žurnālistikā, psiholoģijā un ģermānistikā, Khola bija labi sagatavota, lai turpinātu karjeru žurnālistikā un ar rakstīšanas palīdzību paustu savu aizraušanos ar islāmu. Viņas grāmatas [1] un raksti veltīti mūsdienu islāma jautājumiem, piemēram, “Tolerance islāmā”, “Islāms un feminisms”, “Pret musulmaņiem vērstais rasisms” un “Labējais populisms un vācu bailes no islāma”. Tie ir publicēti tādos valsts laikrakstos kā “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, “Die Zeit” un “Die Welt”.
2015. gadā Khola bija Vācijas Bundestāga (Vācijas Federālā parlamenta) Cilvēktiesību ekspertu komitejas locekle. Pašlaik viņa ir Hesenes federālās zemes valdes (Rundfunkrat) locekle, kas pārrauga mediju saturu. Khola ir arī vieslektors augstskolu studentiem un ir sniegusi publiskas intervijas par islāmu dažādos valsts televīzijas tīklos.
Viņas ietekme sniedzas pāri robežām, jo 2019. gadā Itālijas Sociologu asociācija (AIS) viņai ir piešķīrusi “Monoreligioni balvu” par “iestāšanos pret netaisnību, vajāšanu un vardarbību”. To visu viņa ir sasniegusi, vienlaikus būdama precējusies un audzinot četrus bērnus. “The Review of Religions” Sieviešu nodaļas redaktorei Munavarai Ghauri bija prieks runāt ar Kholas kundze par viņas dzīvi un vērtībām.
MG: Laipni lūdzam žurnālā The Review of Religions Khola. Paldies, ka veltījāt laiku sarunai ar mums!
KH: Paldies, ka esat mani uzņēmuši. Tas ir pagodinājums!
MG: Khola, jums ir vācu/indiešu izcelsme. Jūsu mirušais tēvs bija vācietis (Hadayatullah Hübsch), bet māte (Sadiqa Sultana) ir indiete (no Kadiānas).Viņi burtiski dzīvoja dažādās pasaulēs! Kā notika viņu laulības?
KH: Mans tēvs pieņēma islāmu pēc garīgās pieredzes ar Allāhu. Pirms tam viņš bija aktīvists, literāts un hipijs, un viņam nebija nekāda sakara ar islāmu. Tā kā pats Allāhs viņu vadīja uz islāmu, Trešais kalifs Hazrats Mirza Nasirs Ahmads (rh) deva viņam vārdu “Hadayatullah”, kas nozīmē “Allāha vadītais”.
Mans tēvs sapņoja, ka kāds “dervišs” (viens no 313 biedriem, kas palika sargāt Kadiānas pilsētu Indijā, toreizējo Ahmadijas musulmaņu kopienas centru 1947. gada sadalīšanas laikā) uzdāvināja viņam gredzenu. Viņš devās uz Kadiānu un apprecēja manu māti, derviša meitu no viņa sapņa. Arī mana māte jau bija redzējusi manu tēvu sapnī. Tas bija tas, kas turēja kopā manus vecākus pāri visam – viņu garīgās attiecības ar Allāhu. Tā bija saikne, kas lika uzplaukt viņu mīlestībai. Tāpēc man laimējās piedzimt kā Ahmadi musulmane, Alhamdolillah [Visa uzslava pieder Allāham].
MG: Kāds iedvesmojošs stāsts par Allāha vadību ļoti personīgā līmenī abiem jūsu vecākiem attiecībā uz viņu laulību.
MG: Esmu lasījusi, ka Vācijas musulmaņu iedzīvotāju skaits pašlaik ir aptuveni 6/7%. Domājams, ka 80. gados, jūsu bērnības laikā, tas bija vēl mazāk. Kā bija uzaugt vācu musulmaņu ģimenē?
KH: Es biju vienīgā savā klasē un vēlāk arī skolā un studiju programmā, kas nēsāja galvassegu. Kombinācijā ar maniem āķīgajiem vācu uzvārdiem tas lika man izcelties, lai gan es biju diezgan kautrīga. Es sapratu, ka apkārtējiem biju islāma seja, jo viņi nepazina nevienu citu musulmani. Tas man palīdzēja kļūt pašpaļāvīgai, jo es jutu atbildību ļaut izgaismoties manas reliģijas skaistumam, lai neitralizētu visu to tumsu, ko viņi asociējās ar islāmu.
MG: Tātad šķiet, ka jūs jau no jaunības jutāties diezgan atbildīga par to, lai personīgi labi pārstāvētu islāmu. Ar savu labo personīgo uzvedību jūs centāties parādīt citiem, ko patiesībā māca islāms. Tas man atgādina, ka Hazrat Mirza Ghulāms Ahmads (as) , Apsolītais Mesija (as) un Ahmadijas Musulmaņu Kopienas dibinātājs, teica:
“Svētais Korāns nepārprotami aizliedz izmantot spēku ticības izplatīšanai un virza tās izplatīšanu, izmantojot tai piemītošās īpašības un musulmaņu labo piemēru. [2]
Pārejot pie jūsu karjeras, kas tad jūs pamudināja pievērsties žurnālistikai?
KH: Veidojošs notikums manā jaunībā bija MTA (Musulmaņu Televīzijas Ahmadija – pirmā 24 stundu garā musulmaņu satelītkanāla, ko 1995. gadā sāka raidīt musulmaņu kopiena Ahmadija) dibināšana. Tur es guvu savu pirmo žurnālistikas pieredzi, kā arī rakstīju Ahmadija kopienas žurnāliem un strādāju literāru darbu. Es vēlējos dalīties ar pasauli aizraujošajā pieredzē un atziņās, ko man ļāva gūt islāms. Tā bija dziļa, sirsnīga vēlme manī, un plašsaziņas līdzekļi šķita efektīvs veids, kā to izdarīt.
MG: Ko jūs ieteiktu citām jaunām musulmaņu sievietēm, kuras apsver karjeras iespējas žurnālistikā?
KH: Daudz lasiet, lasiet, lasiet un rakstiet! Iegūstiet zināšanas no dažādām dzīves jomām. Attīstiet patiesu interesi par cilvēkiem. Kā žurnāliste vēlos palīdzēt citiem iegūt zināšanas, kas mainīs viņu dzīvi. Svarīga ir arī empātija un spēcīga taisnīguma un patiesības izjūta. Priekšnoteikums tam ir asāka spriestspēja. To var izdarīt tikai ar Allāha palīdzību.
MG: Jūs esat daudz rakstījusi par tādām tēmām kā “Islāms un iecietība” vai “Mīlestība islāmā“. Šie vārdi drukātā veidā reti sastopami kopā! Kā lasītāji reaģēja uz jūsu rakstiem?
KH: Es saņēmu daudz atsauksmju, un tās bija ļoti dažādas. Ir naida komentāri un kritika, bet ir arī cilvēki, kas man raksta, ka ir sākuši studēt islāmu un ir pateicīgi par šo jauno perspektīvu. Mani īpaši aizkustina ziņas no lasītājiem, kuri stāsta, kā, pateicoties maniem rakstiem vai grāmatām, viņi ir atraduši ceļu pie Allāha. Daži no viņiem pat ir kļuvuši par musulmaņiem vai ahmadi musulmaņiem. Tā ir visskaistākā atgriezeniskā saite, un tādēļ ir vērts ieguldīt visas pūles.
MG: Acīmredzot, jūsu rakstītajam vārdam ir dziļa ietekme uz noteiktiem cilvēkiem. Jūs esat sarakstījusi divas grāmatas par islāmu. Vai varat īsi pastāstīt, par ko tās ir un kāpēc jums radās nepieciešamība tās uzrakstīt?
KH: Mana pirmā grāmata bija iecerēta kā atbilde uz izplatīto islāma kritiku. Es sāku ar nodaļu par sievietēm, bet tā kļuva tik gara, ka tās pietika visai grāmatai. Tajā ir aplūkots feminisms un tas, kāpēc islāms rada patiesu dzimumu līdztiesību – arī ņemot vērā pašreizējos socioloģiskos atklājumus.
Pēc tam es uzrakstīju eseju sējumu par lielajiem jautājumiem: Allāhs ateisma laikmetā, mīlestība kapitālisma laikmetā, skaistums Instagram laikmetā, nāve materiālisma laikmetā… Vienmēr uz personīgās pieredzes ar Allāhu un islāma avotiem fona. Jo daudzi cilvēki nav saņēmuši šīs aizraujošās atziņas par islāma gudrības brīnišķīgo pasauli. Viņi nepazīst Allāhu. Man tas ir ļoti sāpīgi, tāpēc jūtu vēlmi dalīties ar atziņām, īpaši ar tiem, kuri nepazīst šo pasauli un uzskata, ka tā neeksistē. Tas ir mēģinājums parādīt kādam, kurš neredz, to, ko pats piedzīvo. Palīdzēt aklam cilvēkam ieraudzīt.
MG: Khola, jūsu aizrautība dalīties ar islāma mācībām ir jūtama. Vai esat iecerējusi izdot vēl kādas grāmatas?
KH: Jā, man galvā jau kādu laiku virmo ideja par romānu, un domās esmu uzrakstījusi arī vairākas esejas, bet tās vēl ir jāraksta uz papīra. Esmu arī uzrakstījusi islāma grāmatu bērniem un meklēju kādu, kas to ilustrētu. Tāpēc, ja ir kādi labi ilustratori, kas ir ieinteresēti, lūdzu, sazinieties ar mani!
MG: Cik aizraujoši! Kā četru bērnu māte arī es jutu, ka trūkst islāma grāmatu, kas veltītas musulmaņu bērniem. Tomēr pēdējos gados, manuprāt, mūsu Kopiena, Ahmadijas musulmaņu kopiena, ir ņēmusi vērā šo jautājumu un izdevusi dažas lieliskas grāmatiņas
bērniem… taču joprojām ir nepieciešams vairāk. Vai varat pastāstīt par jūsu bērnu grāmatas tēmu?
KH: Grāmatas nosaukums ir “Bērni no Nūr mošejas” (Wir Kinder von der Nuur-Moschee). Tā ir paredzēta 9-12 gadus veciem bērniem. Tajā aprakstīta musulmaņu bērnu grupas dzīve gada garumā, un tā ir īsu stāstu formātā. Tajā stāstīts par viņu kā musulmaņu pieredzi un maziem atgadījumiem, piemēram, par lūgšanu pieņemšanu no Visvarenā Allāha puses. Tas ir ļoti iedvesmots no reālās pieredzes, ko es piedzīvoju savā bērnībā un tagad kopā ar saviem bērniem.
MG: Izklausās interesanti Khola. Īsi, mazi stāsti vienmēr ir populāri, un es domāju, ka tieši šai vecuma grupai ir mazāk islāmisku grāmatu, kas rakstītas tieši viņiem. Jūs arī lasāt lekcijas par islāmu Vācijas universitātēs. Jūsu auditorijā var būt līdz pat 1000 studentu. Vai jūs kādreiz nervozējaties, runājot publiski? Vai tas nāk dabiski, vai arī tā ir jūsu attīstīta prasme?
KH: Lai gan biju kautrīga, es jau skolas laikos spēju uzstāties ar uzmundrinošām runām. Tomēr tas ir arī prakses jautājums. Ar laiku auditorija kļuva mazliet lielāka, un es tajā ieaugu. Tad, kad televīzijas sarunu šovā man bija miljonu auditorija, es tiešām reiz sākumā aptumšojos. Bet es uzreiz sajutu Allāha palīdzību, jo sapratu, kā es reaģēju, un neviens nepamanīja manu aptumsumu. Tāpēc es neuztraucos, jo viss ir Allāha rokās, Viņš ir Labākais palīgs!
MG: Taisnība, bet es apbrīnoju jūsu drosmi sevi publiskot! Pašlaik esat Hesenes federālās zemes valdes (Rundfunkrat) locekle, kas pārrauga visu mediju saturu. Tas izklausās pēc diezgan ietekmīgas lomas, kurā jūs potenciāli palīdzat novērst islāma mācību izkropļošanu tiešsaistē.
KH: Jā, Vācijā ir sabiedriskā apraide, un ikvienam ir iespēja iesniegt sūdzības par raidījumiem. Tas attiecas arī uz ziņojumiem par islāmu. Raidorganizāciju padome izskata šīs sūdzības, un šajā kontekstā es varu sniegt savu ekspertīzi par islāma tēmām. Tomēr ir svarīgi, lai skatītāji sūtītu savas sūdzības, ja kaut kas viņiem šķiet nepareizs. Tikai tad, kad visi rīkosies, producenti apzināsies, ka ir nepieciešams apšaubīt viņu sniegto informāciju par islāmu.
MG: Jūs arī sniedzat ieguldījumu valsts mēroga televīzijas raidorganizācijām un laikrakstiem, kurus skatās un lasa miljoniem cilvēku. Ar jums konsultējās pat Vācijas Bundestāgs (parlaments). Kā esat attīstījusi savas zināšanas un izpratni par islāmu? Ja mūsu lasītāji vēlas paplašināt savas zināšanas par islāmu, kādus resursus jūs ieteiktu?
KH: Bērnībā tēvs mani bieži ņēma līdzi uz reliģiskajām jautājumu un atbilžu sesijām, kuras viņš vadīja. Viņš daudz mācījās no Ceturtā kalifa, Viņa Svētības Mirza Tahira Ahmada. Vēlāk es sāku lasīt Kopienas grāmatas un klausījos visu, ko varēju atrast no Piektā kalifa. Mēs kā ahmadieši esam tik ļoti svētīti ar hilafātu (garīgo vadību), ka mūs regulāri baro ar garīgo barību mūsu dvēselēm. Grāmatas joprojām ir vissvarīgākais avots. Gatavojot un uzkopjot, man patīk vienlaicīgi klausīties podkāstus un video. Taču ir arī labi vienkārši nodarboties ar Allāha pieminēšanu. Visas zināšanas paliek tukšas bez garīga progresa.
MG: Vācijas raidorganizācija ARD jūs ir nodēvējusi par “musulmaņu publisko seju Vācijā“. Tas ir ļoti labs tituls! Kā jūs jūtaties, pārstāvot musulmanes savā valstī? Vai hidžābs (plīvura) nēsāšana Vācijā ir izaicinājums?
KH: Katra sieviete, kas nēsā hidžābs, ir atbildīga arī par to, ka viņu uztver kā islāma seju. Kad es kā pusaudze sāku nēsāt hidžābs, es baidījos no izstumšanas. Bet es sev teicu, “Alaisallahu bi kafin abdohu” t.i., “Vai Allāhs nav pietiekams Savam kalpam?” (Apsolītā Mesijas atklāsme). Kam Allāhs ir draugs, no kā vēl viņam ir jābaidās?
MG: Jā, patiešām. Šķiet, ka jums ir ļoti spēcīga ticība, kas ir veidojusi visus jūsu dzīves aspektus. Piemēram, 20 gadu vecumā jums bija sarunāta laulība. Šāds jēdziens vietējiem vāciešiem, iespējams, ir diezgan svešs. Kā jūs izskaidrojat norunātās laulības saviem draugiem un kolēģiem?
KH: Man nepatīk termins “norunātas laulības” jo ar to saistās daudzas nepatiesas asociācijas. Ne vecāki vai citi cilvēki organizē laulības, bet gan Allāhs. Ģimene un draugi mūs atbalsta, sniedzot ieteikumus un palīdzot ar lūgšanām lēmuma pieņemšanas procesā. Mums kā musulmaņiem ir liela priekšrocība, ka mēs neesam atstāti vieni, lai pieņemtu šo svarīgo dzīves lēmumu. Īpaši kā sievietei tā ir priekšrocība, ka vīrietim (vīram) jau no paša sākuma ir jāuzņemas atbildība. Viņš nevar vienkārši vieglprātīgi izmantot sievieti savai īstermiņa izklaidei. Manuprāt, islāms ir ļoti draudzīga reliģija sievietēm – to cita starpā var redzēt arī noteikumos par partnera izvēli un laulību noslēgšanu.
MG: Tiesa, islāma laulību sistēma ir izveidota, lai aizsargātu sievietes no ekspluatācijas, mācot, ka meitenes vecāki/aizbildņi ir līdzatbildīgi par viņai piemērota dzīvesbiedra atrašanu. Turklāt mēs kā musulmaņi zinām, ka islāms ir skaidri un stingri aizliedzis piespiedu laulības. Svētais pravietis ir mācījis: “Sievietes dodiet laulībā vīriešiem, kurus viņas atbalsta. Viņš arī diezgan skaisti apkopoja labas izturēšanās pret sievu nozīmi, sakot: ”Labākie no jums ir tie, kas vislabāk izturas pret savām sievām.
Islāms arī māca vīriešiem burtiski “kļūt par vīriem” un uzņemties finansiālo slogu – apmaksāt visus mājsaimniecības rēķinus, lai uzturētu savas sievas un bērnus. Patiesībā es nedomāju, ka kāds cits reliģisks raksts vai pravietis būtu tik daudzkārt uzsvēris sievu tiesības.
Runājot par citu tēmu, es gribēju pajautāt, vai jūs, būdams dzimtā vāciete un arī musulmane, domājat, ka islāma vērtības un vācu kultūras vērtības kaut kādā mērā pārklājas?
KH: Ak, jā, ir daudz sakritību! Šeit tiek augstu vērtēti tādas pamatvērtības kā godīgums, sirsnība, disciplinētība, centība, nevainojamība un pienākuma apziņa. Mans vīrs uzauga ar šādu audzināšanu Fuldā, ļoti tradicionālā vācu pilsētā. Kad meklējām dzīvokli, mēs baidījāmies, ka starp daudziem citiem pretendentiem tiksim diskriminēti, jo esam musulmaņi. Taču, kad namīpašnieks uzzināja, ka mans vīrs ir no Fuldas, viņš ātri vien pārliecinājās par mums. Mēs dabūjām dzīvokli un parādījām viņam, ka šie vācu tikumi ir arī dziļi islāmiski.
MG: Cik interesanti! Tas arī nostiprina musulmaņu pārliecību, ka islāma mācība ir pilnīgi saskaņota ar cilvēka dabu, kā to Visvarenais Allāhs ir norādījis Svētajā Korānā.:
“Šajā dienā Es jums esmu pilnveidojis jūsu reliģiju un pabeidzis Savu labvēlību pret jums, un esmu izvēlējies jums islāmu kā reliģiju.. ’
MG: Khola, jūs esat apveltīta ar četriem bērniem. Kādas ir raksturīpašības, ko visvairāk vēlaties viņiem ieaudzināt?
KH: Es vēlētos, lai viņi būtu godīgi, dievbijīgi, ar mīlestību un empātiju pret visām radībām.
MG: Un visbeidzot Khola, vissvarīgākais jautājums par ēdienu! Ja es atkal apmeklētu Vāciju (iepriekš esmu tur īslaicīgi viesojusies), kādu ēdienu jūs ieteiktu man nobaudīt?
KH: ‘Königsberger Klöpse’ (kotletes ar kartupeļiem) ir tradicionāls Vācijas ēdiens, kas ir ļoti garšīgs! Tomēr noteikti pasūtiet jēra gaļas bumbiņas, nevis cūkgaļas!
MG: Ņemts vērā! Paldies, Khola. Bija aizraujoši uzzināt par jūsu unikālo mantojumu, rakstniecību un ticības dziļumu. Šķiet, ka jūs pozitīvi ietekmējat savu dzimto Vāciju, iepazīstinot cilvēkus ar patiesajām islāma mācībām. Novēlām jums visu to labāko turpmākajos centienos un lūdzam padomāt par savu darbu tulkošanu angļu valodā, lai vairāk no tiem varētu gūt labumu!
NOBEIGUMS
[1] Khola ir publicējusi 2 grāmatas vācu valodā. Tās ir:“Unter dem Schleier die Freiheit – was der Islam zu einem wirklich emanzipierten Frauenbild beitragen kann”, (Brīvība zem plīvura – ko islāms var dot patiesi emancipētam sievietes tēlam”) 2014. gada.
“Rebellion der Sehnsucht – Warum ich mit den Glauben nicht nehmen lasse” (Ilgošanās sacelšanās – kāpēc es neļauju, lai man atņem ticību?”).) 2018. gada
[2] The Essence of Islam, Vol II, Trans Ch. Muhammad Zafrulla Khan, Islam International Publications Ltd, 2004, p325 [3] M Zafrulla Khan, Wisdom of the Holy Prophet, Unwin Brothers Ltd, 1981, p8 [4] Ibid, p11 [5] Svētais Korāns (5 nodaļa, 4 panti)