Reliģija, kas reprezentē reliģiskās evolūcijas virsotni.
Islāms – vārds, ko šai reliģijai ir piešķīris Dievs (Svētais Korāns 5:4) – ir arābu vārds, kas burtiski nozīmē paklausību un mieru.
ISLĀMS ir atvasināts no arābu valodas saknes “SALEMA”: miers, tīrība, padevība un paklausība. Tātad “”Islāms” nozīmē to cilvēku ceļu, kuri ir paklausīgi Allāham un kuri nodibina mieru ar Viņu un Viņa radībām. Tā sekotājus sauc par Musulmaņiem.
Islāms nav jauna reliģija. Tā būtībā ir tas pats vēstījums un norādījums, ko Allāhs atklāja visiem praviešiem pirms pravieša Muhameda, lai miers ir pār viņu. Allāhs saka Svētajā Korānā:
“Sakiet,” Mēs ticam Allāham un tam, kas tika atklāts mums, un tas, kas tika atklāts Ābrahāmam, un Ismaēlam, un Īzakam, un Jēkabam un ciltīm, un tajā, kas tika dota Mozum, un Jēzum un citiem praviešiem no viņu Kunga. Mēs nedarām atšķirību starp nevienu no tiem, un Viņam mēs esam paklausīgi.” (Svētais Korāns 3-85)
Seši galvenie ticības principi Islāmā
- Ticēt Allāha Vienotībai
- Ticēt visiem Viņa Eņģeļiem
- Ticēt visām Viņa Grāmatām
- Ticēt visiem Viņa praviešiem
- Ticēt Augšāmcelšanās dienai
- Ticēt Allāha Dekrētam
Pieci Islāma pīlāri (Islāmticības deklarācija)
Lai pieņemtu Islāmu, t.i., kļūtu par Musulmani, ir jāzina, jātic, pilnībā jāpieņem un sirsnīgi jāievēro pieci pamatprincipi (pīlāri), uz kuriem balstās Islāms: Ibn Umar ir stāstījis, ka Allāha Vēstnesis – Pravietis Muhameds (lai miers ir pār viņu) teica: Islāms balstās uz šiem pieciem pīlāriem (principiem).